Kā atklājas unikālā spēja — sinestēzija?

Unikāla spēja, kas piemīt tikai retajam — tas ir maņu "kopdarbs" jeb sinestēzija. Vai pirmdiena skan kā dzeltenā krāsa, bet melns apģērbs "dzied dziesmu"? Varbūt vārds Leonards garšo pēc apelsīniem, bet Inese ir "skāba"? Kas ir sinestēzija un kāda ir sinestētiķu dzīve ar šādu ikdienas maņu eksploziju? To pārrunājam ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošo pētnieci Solvitu Umbraško un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošo pētnieci Līgu Zariņu. Sinestēzijas gadījumā nozīme ir iedzimtībai, un iedzimtība ir aspekts, kas būtisks arī krāsu akluma gadījumā, par ko skaidrojumu sniedz Gunta Krūmiņa. Īpaši mūzikas pasaulē ir visai daudz personību, kuras zināmas ne tikai ar savu radīto mūziku, bet arī vēl kādu neparastu īpašību, kas šiem cilvēkiem piemitusi, un tā ir sinestēzija. Redzēt mūziku krāsās, bet krāsas dzirdēt skaņās, un tie nebūt nav vienīgie sinestēzijas veidi. Sinestēzija kā iedvesmas avots ir kalpojusi, piemēram, tādiem komponistiem kā Olivjē Mesiāns, Ģērģs Ligeti, Mikalojs Konstantīns Čurļonis, tā piemitusi arī latviešu skaņražiem Jānim Ivanovam, Ādolfam Skultem. Sinestēzija noder arī mūslaiku komponistiem, bet, protams, tā nav tikai uz māksliniekiem attiecināma īpašība. Vēl interesanti, ka katram sinestētam būs savs stāsts par to, kādā krāsā būtu viens vai otrs cilvēka vārds, bet sinestētu strūpi jeb testi ar nodrukātiem vārdiem konkrētās krāsās palīdz saprast, cik viegli vai grūti ir uztvert vārdu vienā krāsā, pat ja pašam sinestētam liekas, ka šim vārdam patiesībā piemīt pavisam cita krāsa.     

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.