Metāla kroņi kapsētās - neparasta aizgājēju pieminēšanas tradīcija Latvijā

Šovasar norisinājušās pētnieciskās ekspedīcijas un iegūti unikāli atradumi, veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē. Šādus metāla kroņus pētnieki joprojām atrod arī ar kapsētām nesaistītās vietās, un tas nozīmē, ka meklējumi vēl labu laiku turpināsies, aizvien papildinot priekšstatu par šo tradīciju. Par piemiņas tradīcijām un aizgājēju godināšanu esam daudz runājuši raidījumā, taču ir kāda neparasta tradīcija, par kuru teju ik gadu atklājas kas jauns un līdz šim nezināts - metāla kroņi kapsētās. Kādi ir šie kroņi, kā tie veidoti, kam tie par piemiņu atstāti kapsētās, skaidro vēsturnieks, dabaspētnieks, tūrisma speciālists, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Andris Grīnbergs stāsta, ka tradīcija rotāt kapavietu ar metāla kroni vairāk bijusi raksturīga luterāņiem. Tāpat arī Igaunijā šāda tradīcija bijusi izplatīta. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara neviena darbnīca, kur šādus kroņus izgatavoja, savu darbību Latvijā nav atjaunojusi. Plašāk par pētījumu var uzzināt Latvijas Petroglifu centra mājas lapās un "Facebook" kontā. Eksperimentālā arheoloģija palīdz arī izglītības sistēmai Augusta nogalē raidījumā iepazīstinājām ar aktualitātēm pētniecībā arheoloģijā, kas šogad piedzīvotas vairākās vietās Latvijā - Zilakalnā Vidzemē, kā arī Baltinavā un Ludzā Latgalē. Un nu šim stāstam turpinājums, bet atšķirīgs, jo runa gluži nav par arheoloģiskajiem atradumiem, kas apzināti meklēti. Mūsdienu arheoloģijas formas ir dažādas, un biedrība “Latvijas Arheoklubs” jau daudzu gadu garumā interesentiem, īpaši studējošajiem, piedāvā eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolu. Kopš 2015. gada savu mājvietu skola ir atradusi Rīgā, Lucavsalā. Arheologs, vēstures doktors, biedrības “Latvijas Arheoklubs” vadītājs Artūrs Tomsons skaidro, kas ir eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola un kā tā radusies.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.