Pirkstu atstātās "pēdas" nozieguma vietā jeb kā pēta pirkstu nospiedumus

Viens no izplatītākajiem pierādījumiem nozieguma vietā ir cilvēka pirkstu papilārlīniju nospiedumi. Ko par noziegumu var pastāstīt pirkstu atstātās "pēdas"? Kā tos noņem pirkstu nospiedumus, pēta, salīdzina un saliek kopā kā puzles gabaliņus? Un kā atrast pirkstu pēdas uz cita cilvēka ādas? Par to tapis promocijas darbs Rīgas Stradiņa universitātē, un tas ir pirmais teorētiskais un praktiskais pētījums Latvijā par pirkstu nospiedumiem uz miruša cilvēka ādas. Pirkstu nospiedumi mums varētu saistīties ar derīgām liecībām kriminālistiskā, un tā tas patiešām arī ir, jo arī tad, ja paši to nemanām, pirkstu nospiedumus ikdienā atstājam uz visdažādakajiem priekšmetiem un materiāliem. Kas vēl interesantāk - pirkstu pēdas mēs atstājam arī uz citu cilvēku ādas. Kā konstatēt tās? Tieši par šo tematu Aelita Zīle izstrādājusi promocijas darbu Rīgas Stradiņa universitātē. Par pētījumā secināto stāsta tā autore. Orgānu ziedošana un transplantācija Bet cilvēka organisms ir unikāls arī tāpēc, ka tas kaut ko no sevis var atdot citam, un atdot tāpēc, lai cits cilvēks dzīvotu. Šo tematu aizsākām sarunā ar profesori Māru Pilmani. Šoreiz turpinām sarunu. Viens mirušais donors var izglābt  astoņus cilvēkus, savukārt, ja runa ir par dzīvajiem donoriem, tad šobrīd Latvijā ir iespējams ziedot savu nieri. Par to, kā var noteikt donora un orgāna saņēmēja saderību, kas var ziedot savus orgānus un kāda ir cilvēku dzīves kvalitāte pēc pārstādītā orgāna, stāsta Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste Ieva Ziediņa. Daļa nieru, aknu plaušu, aizkuņģa dziedzera un pat daļa zarnu – tie ir orgāni, ko pasaulē pārstāda no dzīviem donoriem. Latvijā šobrīd no dzīva orgānu devēja notiek tikai nieru transplantācija. Cita aina ir ar mirušajiem donoriem, kuri var ziedot visus savus ķermeņa orgānus un audus. Ja kāds vēlas pēc savas nāves atvēlēt savu ķermeni citu dzīvības glābšanai, to var izdarīt tīmekļa vietnē e-veselība. Bet pirms runājam par orgānu pārstādīšanu, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis vieš skaidrību, kas tad ir dzīvs un kas miris orgānu donors. Savukārt P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste un RSU  asociētā profesore un Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa stāsta, cik lielai ir jābūt cilvēku saderībai gēnu un asinsgrupu līmenī, lai varētu sekmīgi pārstādīt orgānus. Runājot par to, cik ilgi nākas gaidīt, piemēram, uz nieres transplantāciju,  daktere Ieva Zieiiņa teic, tā kā orgānu saderība tiek piemeklēta pēc gēniem, tad tikko parādās mirušais donors, tad mediķi skatās katram recipientam, jeb cilvēkam, kurš gaida uz jaunu nieri, cik gēnu sakrīt ar mirušo donoru. Tie, kuriem ir vislabākā saderība, tiek saukti uz transplantāciju, neatkarīgi no tā, vai viņi ir gadītāju sarakstā iekļauti pirms trim gadiem, vai  tikai  vakar. Primārais ir gēnu saderība.        

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.