Vēzis kā unikāls bioloģisks organisms ar spēcīgām izdzīvošanas stratēģijām

Par vēzi ierasts domāt kā slimību, taču šoreiz pamainīsim skatu punktu un uzlūkosim vēža šūnas kā unikālu organismu ar spēcīgām izdzīvošanas stratēģijām. Ar ko vēža šūnu "uzvedība" atšķiras no veselām cilvēka organisma šūnām? Kādi priekšnoteikumi ļauj šīm šūnām izturēt toksiskas terapijas? Un kāda ir bijusi evolūcijas iecere, radot parazītu, kas, nogalinot saimnieku, pats iet bojā? Par saruna ar divām pētniecēm, kurām vēža un šūnu pētniecība ir ikdienas darbs jau vairāku gadu garumā. Skaidro bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, docente Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē Inese Čakstiņa-Dzērve un zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Karīna Siliņa. Vēršam skatu uz tiem organismiem, kas mums – cilvēkiem – mēdz sagādāt lielas galvassāpes. Mēdz teikt un arī mēs raidījumā dažkārt esam minējuši, ka dabā viss ir pareizi un ka problēmas tajā nepastāv, vienkārši mums ir nepieciešams lietot tādus jēdzienus, lai būtu skaidrība, par ko mēs runājam. Un reizēm ir jārunā jēdzienos, kas apzīmē nevēlamu slimību cilvēkam, pat ja slimības izraisītājs ir dzīvās dabas pārstāvis. Kādas īpašības vēža šūnas padara īpašākas salīdzinājumā ar veselām cilvēka šūnām? Herpes vīruss nebūt nav tikai viena aukstumpumpa Herpes simplekss vīruss, jeb plašāk pazīstams kā aukstumpumpas ir tikpat sens kā cilvēce, bet šis ir tikai viens no vairākiem herpes vīrusa veidiem. Arī hronisks nogurums var liecināt par minētā vīrusa klātbūtni. Vīruss ir lipīgs un, ja reiz cilvēks ar to ir inficējies, tad no tā netiek vaļā līdz mūža galam. Kā ar šo vīrusu sadzīvot, tas ir atkarīgs no katra cilvēka imūnsistēmas. Attīstoties medicīnas zinātnei, attīstās arī pētījumi par šo vīrusu dabu un uzvedību cilvēka organismā. Skaidrojam, cik līdz šim brīdim ir atklāti herpes vīrusa veidi, kā tie izpaužas un cita starpā uzzināsim, vai vīruss ir „tas” vai „viņš”. Par to stāsta Rīgas Sstradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un virusoloģe Modra Murovska.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.