2023. gada dzīvotne - kritala. Iepazīstam kopā ar speciālistiem

Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2023. gada dzīvotni pasludinājis kritalu. Latvijas dabas ainava ir kā milzīga puzle un katrā no šiem puzles gabaliņiem ir mazs visums ar saviem iemītniekiem, specifiku, procesiem, kuri mūsu acīm ir slēpti vai dažkārt šķiet nesvarīgi. Tieši nesvarīgs varētu būt pirmā asociācija, kas daudziem saistītos šī gada Latvijas Dabas fonda izvēlēto dzīvotni.  Cik aktīva dzīve valda kritalās un ar ko tās ir nozīmīgas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Daugavpils Universitātes pētniece un doktorante Evita Oļenhoviča un Latvijas Dabas fonda pārstāvis ornitologs Jānis Ķuze. Kritala ir mežā guļošs, atmiris koks. LDF norādīja, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem dabiskas meža struktūras elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidības nodrošināšanai mežā. Ar kritalām saistīti vairāki simti jeb gandrīz katra ceturtā mežā dzīvojošā suga.  Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi – kritala tiem ir gan dzīves, gan barošanās vieta. Arī putniem un zīdītājiem kritalas sniedz iespēju paslēpties, atrast barību vai izaudzināt mazuļus, atzīmēja LDF. Dabiskā vecā mežā kritalas ir bioloģiski daudzveidīga, veselīga un ilgtspējīga meža rādītājs.  Gada kukainis – daudzveidīgā mārīte Par laureātiem gada dzīvnieka, gada putna un citās kategorijās dažkārt kļūst Latvijā reti sastopamas sugas, bet reizēm notiek pretēji – titulu iegūst bieži sastopama suga, jo mērķis ir izcelt ko īpašu šīs sugas saistībā. Par Gada kukaini šogad atzīta daudzveidīgā mārīte – kukainis, kas Latvijā pirmo reizi atrasts 2009. gadā, tagad savairojies pamatīgi, bet par tā dzīvi pētniekiem vēl ir pietiekami daudz neatbildētu jautājumu. Gada kukaiņa titulam šo sugu virzījis entomologs Voldemārs Spuņģis, viņš arī plašāk skaidro, ko tad par daudzveidīgo mārīti zinām. Daudzveidīgo mārīti sauc arī par austrumu mārīti. Tad vēl arī Āzijas, dienvidu, Japānas, Helovīna mārīte un citi apzīmējumi. Daudzveidīgo mārīti vēl raksturo tas, ka tā ir kanibāls, proti, tā var apēst citus savas sugas pārstāvjus, un tam ir arī nozīme. Entomologa pieminētais kodīgais šķidrums, ko mārīte izdala aizsardzībai, kas pie tam arī nelabi ož, ir šķidri saistaudi jeb hemolimfa. Ja mugurkaulniekiem ir asinis, tad posmkājiem, tostarp daudzveidīgajai mārītei tā ir hemolimfa, ko mārīte izdala no ceļu locītavām. Putniem tā patīkama nav, alerģiskiem cilvēkiem tā arī var kaitēt, tomēr mārītei dabā ir arī savi nelabvēļi. Pašlaik gan par mārīti zināms vairāk labo īpašību, tā ka iespējamus grēka darbus varētu piedēvēt tikai pēc veiktas pētniecības. Tāpēc jo īpašs aicinājums klausītājiem doties dabā, uzņemt fotogrāfijas ar daudzveidīgo mārīti un ievietot tās portālā “Dabasdati.lv”. Tāpat foto var sūtīt uz Latvijas Entomoloģijas biedrības “Facebook” lapu. Ja vien iespējams, vēlams mārīti fotografēt kopā ar barības objektu, un svarīgi ir norādīt vietu, biotopu un apstākļus, kādos fotogrāfija uzņemta.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.