ChatGPT: vai bots kādudien aizstās arī radošumu?

Bots, kurš aizstās Google meklētāju, ātri uzrakstīs tavā vietā motivācijas vēstuli, meklējot darbu, un pat sacerēs dziesmām vārdus. Robotikas nozarē vienmēr ir solīts, ka cilvēka radošās spējas paliks tikai cilvēkam, taču nu jau mākslīgais intelekts ir radījis rīku, kuram piemīt "domas lidojums". Vai šis bots ir nevainīgs palīgs skolēniem eseju rakstīšanā, vai tam varbūt arī nopietnāks pielietojums un arī sekas informatīvajā telpā, vai boti neaizstās arī "troļļu fermas", lēti un ātri radot viltus saturu internetā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas politikas doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks LUMI mākslīgā intelekta vadošais pētnieks Pēteris Paikens. Pēteris Paikens skaidro, ka būtiskākā atšķirība šim no citiem modeļiem ir tā, ka viņš ir darīts pieejams sabiedrībai.  "Mums ir līdzīga modeļa, pirms tam līdzīga modeļa, pēc tam tas, kas pietrūka, kas ir ChatGPT unikālais pienesums ir, viņi ieviesa veidu, kā to modeli sakropļot un ierobežot, lai nebūtu kauns likt publiski, jo viņš ir gatavs runāt par visādām sociāli nepieņemamām tēmām ļoti brīvi," skaidro Pēteris Paikens. Šis ir pieejamāks, nevis spējīgāks par citiem botiem. "Tas rīks, kam viņš ir optimizēts un ko viņš var izdarīt, ir par jebkuru tēmu uzrakstīt lietu, kas izskatās ticami. Saturs var būt, var nebūt, bet tas, ka forma izskatās ticama, nu tā ir viņa stiprā puse. Attiecīgi, tiklīdz mums ir jomas, kur varbūt nav tik daudz ko teikt, bet ir svarīgi, kā to pasaka, tad var palīdzēt," norāda Pēteris Paikens. Kādas esejas, deklarācijas izskatīsies gana ticami. "Tādus bla - bla tekstus viņš māk rakstīt. Rekomendācijas, kaut kādas esejas pārdomas. Tādas vispārīgas lietas. Ja mēģina specifiskākus jautājumus iedot viņam. Mēs mēģinājām ar kolēģiem par integrāciju Latvijā, par krievvalodīgajiem. Kad kādi dati, fakti, specifiski jautājumi, viņš sāk kļūdīties un muļķības runāt arvien biežāk un biežāk," atklāj Mārtiņš Hiršs. "Tādus skaistus, vispārējus tekstus - jā. Konkrētās lietās ir daudz problemātiskāk." "Cilvēki, kas lietojuši ChatGPT, saka, ka 15-20% no visa, ko viņš pasaka, ir muļķības vai problemātiski. Jo specifiskākos tematos iet, jo lielāka problemātika. Tajā pašā laikā viņš māk skaisti pateikt un pārfrāzēt dažādos veidos tekstu. Ja gribi vienu un to pašu tekstu dzirdēt dzejā, repā vai kaut kādā specifiskā stilā, viņš to māk izdarīt ļoti labi, ļoti ticami," turpina Mārtiņš Hiršs. "Tehnoloģijas nav izskaudušas cilvēkus, kas dara darbu, teiksim, jau sen mums ir pieejams "googletranslate", kurš tulko lietas, bet viņš netulko tik labi, kā cilvēks. Vajag vēl cilvēka pārraudzību, vajag cilvēka pirkstu, aci, kas zina, kā valodai ir pareizi jāskan. Ļoti līdzīgai ChatGPT, iespējams, būs kā palīgs, kas palīdz cilvēkiem radīt tekstus, bet tev vajag to cilvēka elementi, kur pārlasa, pārbauda, vai tas , kas ir uzrakstīts automātiski, vai ir loģiski pamatots, ir jēga," uzskata Mārtiņš Hiršs. "Nav tas mērķis pielīdzināt cilvēkam. Ja skatāmies ChatGPT, viens no lietojamiem ir, piemēram, cilvēkiem, kuri nerunā vai neraksta perfektā angļu valodā, ka uzraksta  to, ko tu gribi pateikt, kā tu māki, un tad pasaki ChatGPT, lūdzu, pārfrazē šo. (..) ChatGPT uzlabo daudzu cilvēku rakstīto," norāda Pēteris Paikens. "Līdzīgi par radio es varu iedomāties, ka tikpat labi pēc kāda pat neilga laika, pēc pāris gadiem, mums būtu risinājums, kurš radio diktoram runu uzlabo, nezinu, izņem ārā kaut kādus ā, m automātiski, uzlabo mazliet dikciju, mazliet skaidrāku, un viņš spēj to pašu tekstu pateikt labāk kā cilvēks. Kāpēc ne!" "Ir ļoti interesanti, ka ChatGPT vispār strādā latviski, viņš principā tikai un vienīgi angļu modelis, apmācīts tikai un vienīgi uz angļu valodu. Tas, ka viņš vispār spēj runāt latviski, tā netīša sakritība, un tad ja mēs kritizējam, ka viņš tā draņķīgi runā latviski, tās ir tā, ka zirgs ar mums runā un mēs sakām, ka zirgam slikta dikcija. Mums ir procesā projekta tieši Latvijas Universitātē par lielo valodas modeļu veidošanu latviešu valodai. Tuvākajos pāris gados mums, es domāju, būs tieši ieguldījums, lai šie rīki, visi līdzīga žanra rīki, sakarīgāk strādātu latviešu valodai," atklāj Pēteris Paikens. Vai klaviatūras un viedtālruņi nākotnē mainīs cilvēka plaukstas? Tas, ko agrāk sauca par "slaucēju slimību", ar to tagad sirgst gan datoriķi, gan tie, kas ilgstoši darbojas ar skārienjutīgiem ekrāniem. Kas notiek ar rokas muskuļiem, ja ilgu laiku tiek darbināti tikai īkšķi? Izliekta mugura un kakls, deformēts īkšķis – internetā var atrast vairākus  modelētus attēlus, kā varētu izskatīties cilvēks pēc tūkstoš gadiem. Cik tas būs ticami, to vēl grūti spriest, jo ģenētiskās izmaiņas noris lēni un pakāpeniski, bet  kamēr zinātnieki prognozē, kā un cik lielā mēra varētu mainīties mūsu ķermeņa  uzbūve nākotnē, tikām jau šodien ir vērojams, ka ilgstoša darbošanās ar viedtālruni izmaina plaukstu locītavas. Ja agrāk bija ierasts, ka veselības problēmas ar plaukstām, pirkstiem ir mūziķiem, ķirurgiem zobārstiem, jo ilgstoši jātur rokas noteiktā leņķī, vai  smagumu cēlējiem, tad kā tas ir, ja skatāmies uz cilvēkiem, kuri regulāri lieto viedtālruni, planšeti vai datoru? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta docente Silvija Umbraško.    

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.