Dabas muzejs izstādē aicina tuvāk izzināt skudras

Līdz pavasara vidum Dabas muzejā skatāma interaktīva izstāde, kas veltīta skudrām. Tām nereti piedēvē augstu darba tikumu, un patiesi - šie kukaiņi izveidojuši vienu no unikālākajām un labāk organizētajām sabiedrībām dzīvnieku pasaulē. Kāda ir skudru sadzīve? Kādas ir skudru un cilvēku savstarpējās attiecības? Brīdī, kad laiks pamazām kļūst siltāks un daba mostas, esam ciemos Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur apskatāma interaktīva izstāde “Skudra”. Šeit ikviens var tuvāk iepazīt šo mazo, rosīgo kukainīti un tā dzīvi Latvijā un citviet pasaulē. Izstāde arī mudina pievērst uzmanību skudru attiecībām gan savā starpā, gan ar citiem dzīvniekiem un mums, cilvēkiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā izstādi iepazīstam kopā ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologu Jāni Dreimani. Skudras dabā jau ir modušās, viņas sildās saulē un pamazām kļūst aktīvas. Muzejs savā “Facebook” vietnē ik pa laikam publicējis interesantus faktus par skudrām. Viens no tiem ir šāds: “Zemi apdzīvo vismaz 20 kvadriljoni skudru, tātad vidēji 2,5 miljoni uz katru cilvēku.” Latvijā ir 50 skudru sugas, pasaulē - vairāk nekā 14 tūkstoši dažādu skudru sugu. Jaunākie atklājumi liecina, ka tuvākās radinieces skudrām ir dažādas bites. Pētnieks norāda, ka šis ir salīdzinoši jauns uzskats zinātnē, jo ilgu laiku uzskatīja, ka lapsenes ir tuvākās radinieces skudrām. Gan bitēm, gan skudrām ir attīstīts sabiedriskums, ir vairākas kukaiņu paaudzēs vienlaicīgi, mītnē kukaiņiem ir dažādas lomas, kā arī rūpējas par pēcnācējiem. Lapsenēm tas nav tik izteikti. Izstāde ir interaktīvs stāsts par skudrām un to mijiedarbību ar dažādiem dzīvajiem organismiem. Tā iepazīstina ar jaunāko pētījumu rezultātiem par skudru radniecību ar citiem plēvspārņiem un aicina tuvplānā aplūkot skudras ārējās uzbūves īpatnības – kā skudras galva, taustekļi vai dzelonis izskatās ievērojamā palielinājumā. Izstādē pirmoreiz publiski apskatāmas Latvijas Nacionālā dabas muzeja jaunajā makrofoto studijā tapušās skudru portretu fotogrāfijas. Robotkukaiņi Bet pirms tam stāsts par mazliet citādiem kukaiņiem, par kuriem droši vien varētu jautāt - cik lielā mērā tie ir dzīvi organismi, cik daudz roboti. Pārfrazējot zināmo teikumu no Astridas Lindgrēnes grāmatas par Brālīti un Karlsonu, kur Karlsons laikrakstu ziņās tika nosaukts par lidojušo mucu vai ko citu, šajā ierakstā būs runa par lidojošiem kiborgiem vai ko citu. Ziņas par vabolēm ar mikroprocesoriem un sensoriem aprīkotu mugursomu uz krūtīm parādījās jau pirms aptuveni 10 gadiem, kad zinātnieki sāka pētījumus ar dažādiem kukaiņiem. Pārsvarā lielāka izmēra vaboles aprīkoja ar sensoriem, lai šādi radītu mazus lidojošus palīgus, kuri spēj iekļūt cilvēkam grūti sasniedzamās vietās, tādejādi varētu  palīdzēt piemēram pēc zemestrīcēm atrast cilvēkus drupās, vai arī kara gadījumā tie varētu būt lieliski mazimēra  izlūki. Otrs veids ir roboti, kas izskatās un izturas kā kukaiņi, un tie savukārt nāk talkā, pētot pašu dzīvo kukaiņu pasauli. Plašāk par šādu lidoņu gatavošanu un izmantošanu, stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo. Leo Seļāvo bilst, ka šobrīd tā vēl ir 10 - 20 gadus tāla nākotne, līdz šādi ar tehniku aprīkoti kukaiņi varētu būt komerciālā apritē, bet jau tagad aizvien vairāk dažādos zinātniski pētnieciskajos centros notiek darbs pie šādu kukaiņu-kiborgu izstrādes un izpētes.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.