Diennakts ritmi un mūsu organisma reakcijas

Ne viens vien zina, ka brīdi, ja esam uzmodināti nelaikā vai aizejam gulēt stipri par vēlu, organisms jūtas diskomfortā - vienam ir nelabums, cits nevar noturēt acis vaļā, vēl kādam kāpj asinsspiediens. Diennakts ritms viennozīmīgi ietekmē mūsu pašsajūtu, pat ja ikdienas dzīve diktē savus notikumus. Kad gulēt dodas nieres, kuņģis, aknas? Kas notiek miegā ar mūsu smadzenēm un kāpēc zīdaiņa miegs krietni atšķiras no seniora miega? Kā dienas un nakts ritējums, pulksteņa laika maiņa un pārlidojumi ietekmē mūsu organismu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Sporta zinātnes maģistrantūras programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane un Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa. Būtiski mūsu dzīves higiēna jeb dzīves ritms ietekmē spēju iemigt. "Tas, ka iemiegot vēl jāpaskatās telefonā, kas ir piedzejots kādās sarakstēs, vai ziņas, kas reti ir labvēlīgas. Šis stimuls galvas smadzenēm, ko domāt, asociācijas," norāda Līga Plakane. "Bet vēl jauks paņēmienu, kā nojaut šo pulksteni, ir no darbistabas, soļojot uz vannas istabu un guļamistabu, iziet caur virtuvi. Un tur ceļā ledusskapis. Un drusku paveram, kaut ko drusku. Uzreiz kuņģis sāk strādāt, zarnas sāk strādāt, prasa lielāku elpošanas intensitāti, labāku asins apgādi. Šī perifērija atkal ziņo centram par aktivitāti. Otra lieta - fiziska slodze īsi pirms gulētiešanas arī nav tas labākais, jo tad nāk aktivitātes ziņa no strādājošajiem skeleta muskuļiem. Nekāda iemigšana, jeb tas režīms, ko centrālais dod visu samazināt, tiek aktivēts. Līdz ar to rodas pārslodze smadzenēm."

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.