Kā sociālie tīkli maina zinātni: zinātnieki pauž bažas par saziņu ar sabiedrību

Kopš "Twitter" kļuva biezi apdzīvots, savu stabilu vietu šajā sociālajā tīklā atrada arī zinātnieki. Sociālo tīklu platformas iesniegušas pētniekiem, akadēmiskiem žurnāliem un institūcijām unikālu iespēju stāstīt sabiedrībai par pētījumiem. Līdz šim nekās tāds nav bijis iespējams. Taču kā tas ir šobrīd, kad šīs platformas kļuvušas par karsto diskusiju vietu, kur apspriest Covid-19, karus, vēsturi, klimata pārmaiņas un citus jautājumus. Zinātnieki pasaulē pauž bažas, ka algoritmi "Twitter", "Youtube" un citās platformās nav labvēlīgi zinātnieku saziņai ar sabiedrību.  Vai sociālo tīklu troksnī var dzirdēt zinātnes kluso balsi, vai tā vairs atskan tikai šaurā burbulī, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, vēsturnieks Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs. Šis laiks ir ziedu laiks zinātniekiem komunicēt ar sabiedrību, vai gluži otrādi - informācijas ir daudz un fragmentēta un grūti īsto vēstījumu aiznest līdz cilvēkiem? "Es teiktu, ka abi divi ir patiesi. Ir vairāk troksnis, visādas muļķības, dezinformācija visapkārt kā nekad, bet vienlaikus arī lielākas iespējas sasniegt cilvēkus kā jeb kad," atzīst Mārtiņš Hiršs. "Sociālajos tīklos emocijas, sensacionāla informācija, sazvērestības izplatās daudz labāk nekā sarežģīti niansēti zinātnes stāsti. Tajā pašā laikā tā auditorija, ko zinātnieki var mēģināt sasniegt, ja māk komunicēt, pielāgojoties šīm platformām, ir daudz lielāka nekā jebkad." Šobrīd aktuāli daudziem ir apspriest karu, dažādus politiskos notikumus. Vai līdzīgi kā Covid laikā bija vienā jomā dīvāna eksperti, tagad ir arī vēsturē, politikā, militārā jomā? "Interese par vēsturi ir pieaugusi, bet interese par vēsturi nav pieaugusi no zinātnes viedokļi, teiksim, procesu analīze, cēloņu seku analīze. Tā vairāk pieaugusi, es teiktu, tādā prezentiskā veidā, faktiski cilvēki atlasa tos faktus, kas ir izdevīgi viņiem te un tagad. Bieži vien atrauj tos no kopējā," vērtē Kaspars Zellis. "Interese lielākoties cilvēkiem, pirmkārt, par Latvijas vēsturi, otrkārt, esmu pamanījis, ka ir interese ir pieaugusi par Ukrainas vēsturi, kaut vai kopējos kontekstus reti kurš spēj uztvert. Piemēram, 20. gadsimta sākuma Ukrainas vēstures norises. Tāpat arī Centrālās un Austrumeiropas vēsture ir parādījusies kā tēma, kurā varēja būt interese. Rakstot sociālos tīklos, piemēram, par vēstures notikumiem, kas saistījās ar Polijas vai Baltkrievijas vēsturi, ja iepriekš nebija kaut kādas emocijas, tagad tomēr cilvēki kaut kādā veidā uz to reaģē. Reaģē ļoti dažādi." "Man šķiet, ka fizikā, eksaktā zinātnē, ir daudz precīzāk šīs lietas aprakstītas, un interpretācijai vieta eksaktā pasaulē ir nedaudz mazāka. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka medicīnā, kas ir gana sarežģīta, tas veiksmīgi notiek," Guntars Kitenbergs. Viņs piekrīt Hirša teiktajam, ka sociālie tīkli dod iespēju ātri un precīzi izplatīt informāciju. "Tajā pašā laikā, protams, arī fizikā ir izaicinājums nokomunicēt to, ko tu vēlies, veiksmīgi," norāda Guntars Kitenbergs.   "Formāts uzspiež noteiktu komunikāciju un noteikti šeit ir pārpratumiem un kļūdām vieta ne tikai nespeciālistiem. Arī specializācija, ir kļuvusi tik dziļa, ka pat citam kolēģim, fiziķim, kas vienkārši ir no citas sfēras, nav viegli izsekot. Līdz ar to tas lielākais jautājums, manuprāt, ir par informācijas uzticamību," turpina Guntars Kitenbergs.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.