Kāpēc iecere audzēt foreles Rīgas līcī var maksāt dārgi videi un biznesam?

Kā zinātnieki vērtē ieceri Rīgas līcī audzēt foreles? Kādu ietekmi uz vidi jūrā un tās krastos radītu zivju fermas? Noskaidrojam kopā ar Pasaules Dabas Fonda ūdeņu programmas vadītāju Magdu Jentgenu un Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktoru Juri Aigaru. Par tehnoloģiju izmantošanu zivju ķeršanā Mūsdienās makšķernieku stāsti par to, ka  kāds noķēris "tādu" zivi ir daudz biežāki un ticamāki, jo pateicoties jaunākajām tehnoloģijām tādas peldošas milzenes uz āķa ir uzdabūt daudz vieglāk kā pirms gadiem 5-10. Runa ir par eholotēm- tātad  elektronavigācijas ierīcēm, kas paredzētas ūdenstilpju dziļuma noteikšanai un ar tām var arī  noteikt zivju bara atrašanās vietas. Un ne tikai eholotes, bet arī vēl citādas viedās palīgierīces, kas šodien krietni atvieglo makšķerēšanas procesu. Bet lai arī  mūsu upes un ezeri ir zivīm bagāti, tomēr zivju resursi sāk mazināties un runa ir pa lielizmēra peldošajiem plēsējiem- zandartiem, līdakām, samiem. Vairāk par šo problēmu un tās risināšanu stāsta zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.