Laboratoriju drošība: vai kaut kas no tām var nemanāmi "izsprukt"

ASV dienesti apgalvo, ka Covid-19 vīrusa izplatība aizsākusies ar kādas Ķīnas laboratorijas patogēnu noplūdi. Šim apgalvojumam aizvien ir kritiķi, kas atzīst, ka visticamāk iemeslu, kāpēc šis vīruss nonāca pasaulē, tā arī nekad neuzzināsim. Taču šī nav pirmā reize, kad izskan apgalvojumi par biodrošību laboratorijās. Kā ir aprīkotas mūsdienu laboratorijas, cik drošas tās ir un vai kaut kas no tām var nemanāmi "izsprukt"? Raidījuma viesi Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošie pētnieki Dāvids Frīdmanis un Dace Pjanova. "Principā jau visam var būt divi avoti, vai nu viņš ir no laboratorijas, vai viņš ir no dabas, nekāda cita varianta nav. Lai apgalvotu vienu vai otru, vajag būt pamatīgiem pierādījumiem, tieši tāpēc arī daudz runā par to, ka varbūt mēs nekad neuzzināsim. Lai gan es personīga tam līdz galam neticu. Mūsu pasaule kļūst arvien plašāka, pētnieki ielien arvien dziļā, pat visdziļākajos džungļos, dabū no turienes paraugus," vērtē Dāvids Frīdmanis. "Ja viņš būs no dabas nācis, kaut kad mēs varbūt uzdursimies tam dzīvniekam. Ja viņš būs nācis no laboratorijas, tad visdrīzāk kaut kur ir arī pieraksti par to, kurā laboratorijā strādāja, kādas bija pazīmes un kādas manipulācijas ir veiktas. Mainoties režīmiem, noteikumiem, šī informācija var nokļūt atklātībā. Pēc kāda laika var gadīties, ka mēs uzzināsim, kur ir tā problēma. Šķiet, vislielākā problēma, ar ko mēs visi šeit saskaramies, ir tas, ka Ķīna tomēr nav tāda valsts, kurā brīva runāšana un problēmu atklāta apspriešana būtu vispārēji pieņemta. Tas vienmēr radīs bažas par to, vai tik viņš nav nācis no laboratorijas, kas, protams, var būt patiesība. Es to nekādā gadījumā neizslēdzu. Tas ir viens no variantiem" "Nevar izslēgt nevienu, ne otru variantu, bet man liekas, ka šobrīd tie pierādījumi, kas ir zinātniski publicēti, vairāk pamatoti man liekas, ka tomēr ir dabiskas izcelsmes. Šobrīd ir ziņojums, bet ja parakņāties nedaudz dziļāk internetā, tad īstenībā vairāk par apgalvojumiem mēs neko neredzam, jā, ir kaut kāds FIB ziņojums, bet kas tad viņā ir iekšā, to jau mēs nezinām. Un līdz ar to šobrīd publiski pieejami dati, ka viņš izcēlies dabiskā ceļā Ķīnā, Uhaņā. Es vairāk šobrīd sliecos, ka tas tomēr varētu būt dabiskas izcelsmes. Kaut kā mani šis skaidrojums uzrunā vairāk," norāda Dace Pjanova. Dāvids Frīdmanis min, ka pastāv ari variants, ka vīruss ir hibrīdas izcelsmes: viņš ievākts no dabas, kādu brītiņu ir laboratorijā audzēts, radies izpētes ceļā. "Audzēts, visdrīzāk, šūnās, kas nav no tā konkrētā saimnieka organisma, no kura viņš ir iegūts. Audzēts, piemēram, uz cilvēka šūnām, kuras ir piemērotas un šis vīruss spējis inficēt. Un tad viņš, protams, dzīvojot šajā mazajā ekosistēmā, ir mainījies pats no sevis.  Nav tā, ka kāds speciāli viņu radījis, un neviens nav līdz galam sapratis, ka viņš varētu būt infekciozs un šo darbību rezultātā viņš varētu nokļūst vidē. Ja tu neievēro visas drošības regulas, tikai uz to aizdomu pamata, ka tas varētu būt bīstams, tad pastāv varbūtība, ka tas nejauši nokļuvis vidē," norāda Dāvids Frīdmanis. Bet cik vispār pamatoti varam teikt, ka dzīvojam drošā pasaulē? Vai tas, ka apzināti vai nejauši kaut kas izkļūst apkārtējā pasaulē no laboratorijām un nodara ļaunumu, ir maza iespējamība un notiek reti, vai tas ir godaprāta jautājums un dzīve uz pulvera mucas? "Man liekas, ka dzīvei uz pulvera mucas [pamatā], ja runājam par epidemioloģiju, ir fakts, ka mēs lidojam. Globalizācija un tas, ka mēs lidojam, un slimībai ir iespēja ceļot no vienas valsts uz otru tik viegli, ir tā pulvera muca. Tas, no kurienes tas vīruss nācis, ir tikai avota jautājums. Ir pilna pasaule ar dzīvnieku izcelsmes vīrusiem, kuri var inficēt cilvēku. Un katrs no viņiem, var būt nākamais kovids," atzīst Dāvids Frīdmanis. "Ar Covid mums paveicās, ka mirstība nebija tik liela. Bija savulaik mums vēsturē spāņu gripa, tur bija trakāk. Tieši fakts, ka mēs ceļojam pa visu pasauli, ir tas, kas to vīrusu izplatību veicina. Tā ir tā pulvera muca. Infekcijas avoti visu laiku radīsies. "No vīrusa viedokļa mēs esam barība, un kur ir barība, tur būs arī plēsējs. Un vīruss šajā gadījumā ir tas, kurš ir plēsējs, un radīsies jauni un jauni patogēni," norāda Dāvids Frīdmanis. Datu noplūde: kāpēc tas iespējams un kā ikdienā sevi pasargāt? No laboratorijām var noplūst vīrusi, bet var noplūst arī dati, un tas var notikt gan netīšām, gan apzināti. Ļaunprātīgu datu ieguvi un datu aizsardzību mūsdienās varētu salīdzināt ar nemitīgu ciklu - līdzko ļaundari iegūst datus, ir jādomā jauni paņēmieni, kā datus aizsargāt, un tas atkal liek ļaundariem būt radošiem. Gan Latvijā, gan citur pasaulē ir bijuši vairāki gadījumi, kad nopludināti konkrētu personu vai ar aizsardzību saistīti dati. Kāpēc tas kļūst iespējams un kā varam ikdienām pasargāt paši sevi? Iespēja vienā brīdī piekļūt medicīnas iestādes pacientu fotogrāfijām, aplūkot faktus par klientu braucieniem koplietojamās automašīnās, nosūtīt kādam informāciju par nodokļu nemaksātājiem vai pat izplatīt ziņas par izlūkdienestu darbību. Šādi un citi paņēmieni kļūst iespējami, ja netīšām vai ļaunprātīgi tiek nopludināti dati. Piemēram, viens no gadījumiem guva plašu starptautisku rezonansi - 2013. gadā bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens nodeva laikrakstiem slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām. Bet šoreiz stāsts ne tikai Snoudenu, bet arī citiem datu nopludināšanas gadījumiem. Vai biežāk sastopamies ar ļaunprātīgām vai nejaušām datu noplūdēm, to attālināti ierakstītā sarunā skaidro Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apdraudējumu analītiķis Kārlis Podiņš.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.