MicroRNS atklāšana un proteīnu datormodulēšanu: Nobela prēmija medicīnā un ķīmijā

Par šī gada Nobela prēmijas laureātiem medicīnā var teikt, ka viņi ir atkājuši ko tādu, kas daudz labāk ļauj izprast to, kā tādi sarežģīti organismi kā cilvēki, spēj augt un attīstīties, turpretim Nobela prēmija ķīmijā līdzīgi kā fizikā parāda mākslīgā intelekta lomu dažādās zinātnes jomās. Par microRNS atklāšanu un par proteīnu datormodulēšanu stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Helvijs Niedra, Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centra pētnieks, doktora grāda pretendents un Raitis Bobrovs, Organiskās sintēzes institūta Struktūrbioloģijas un zāļvielu dizaina laboratorijas vadītājs. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem amerikāņu zinātniekiem par mikroRNS atklāšanu un pētījumiem, kas palīdzēja labāk izprast gēnu regulēšanas sistēmas. Mikroribonukleīnskābes (mikroRNS) molekulām ir būtiska loma orgānu attīstībā. Zinātnieki norāda, ka gēnu regulēšanas sistēmu izpēte var palīdzēt cīņā ar dažādām slimībām. Nobela prēmiju medicīnā šogad saņems Masačūsetsas Universitātes profesors Viktors Ambross (70) un Hārvarda Medicīnas skolas ģenētikas profesors Gērijs Ruvkuns (72). Savukārt Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija 2024. gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim cilvēkiem – Deividam Beikeram par proteīnu skaitļošanas dizainu, kā arī zinātnieku duetam Demisam Hasabisam un Džonam Džamperam par proteīnu struktūras prognozēšanu.  

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.