Mākslīgā intelekta radītie riski un cilvēku spējas tos ierobežot

Tehnoloģiju atklājumi un plašā lietošana skrien pa priekšu mūsu spējām kontrolēt to, ko paši esam radījuši. Kādus riskus rada dažādi mākslīgā intelekta rīki un vai mēs ar esošo regulējumu spējam šos riskus ierobežot? Cilvēka spēja radīt un aizvien uz priekšu virzīt atklājumus un dažādus rīkus ir tiešām apbrīnojama. Cik ātri 21. gadsimtā vien divās desmitgadēs esam spējuši “aizlekt” uz priekšu - no pirmajiem plaši pieejamajiem mobilajiem telefoniem līdz rīkam mūsu kabatā, kas imitē mūsu balsi, samiksē sejas līdz nepazīšanai un tavā vietā uzraksta motivācijas vēstuli darbavietai. Bet vai paši tiekam līdzi tam, ko esam radījuši? Raidījumu veltām tehnoloģijām, par kurām sajūsmināmies, kuras atvieglo mums ikdienas soli un kuras vienlaikus sāk radīt satraukumu. Darba sanāksmju protokoli, kas vairs nav jāraksta, un iespēja izvairīties no klientu bieži uzdotiem vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Darbinieku produktivitātes celšana, ļaujot tiem pievērsties citiem pienākumiem, nevis slīgt rutīnā ar vienveidīgiem darbiem - tas ir iemesls, kāpēc uz mākslīgo intelektu raugās kā uz palīdzīgu roku mūsu straujajā ikdienā. Bet kur straujums, tur kvalitāte mēdz kristies, un par apšaubāmu kvalitāti ar mākslīgā intelekta iesaisti aizvien vairāk sāk runāt gan akadēmiskajā vidē, gan mākslas pasaulē. No vienas puses, sagaidām no jaunajām tehnoloģijām vērtīgus ieguvumus, bet, no otras puses, mums sāk veidoties bažas par to, kur tas viss ved. Lai saprastu, kur mēs šobrīd esam nonākuši un kur šis ceļš varētu vest tālāk, uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Universitātes profesori, Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieci Ingunu Skadiņu un Rīgas Stradiņa universitātes docenti Karinu Palkovu. Kriptovalūta - vieniem jauna realitāte, citiem - kas tāls un neizprotams Pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem pasaulē parādījās  jauns maksāšanas līdzeklis interneta vidē - kriptovalūta -, kuras pazīstamākā elektroniskā nauda ir bitkoini. Taču jau pagājušajā gadā sāka publiski izskanēt bažas, ka darbības ar šo kriptovalūtu patērē ievērojamu daudzumu elektroenerģijas. Cik liels ir šis enerģijas patēriņš, vai kriptovalūta piesārņo vidi dabā vai datoros, skaidro vides zinātnieks Jānis Brizga. Kriptovalūta vairāk ietekmē klimatu nekā zelta vai dabasgāzes ieguve, vai liellopu audzēšana - tā apgalvots pirms pāris mēnešiem zinātniskajā žurnālā „Scientific Reports” publicētā Ņūmeksikas Universitātes pētījumā par to, kā tiek noslogoti datori un līdz ar to patērēta elektroenerģija, lai nodrošinātu zināmākās kriptovalūtas - bitkoinu - darījumus un pārraudzību jeb digitālās bloķedes, ko dēvē arī par raktuvēm, kuras pārrauga profesionālajā žargonā dēvētie kalnrači, kas izmanto datorresursus, lai uzturētu  šo sistēmu internetā. Kā tas izpaužas dabā, kad tiek veiktas darbības internetā, skaidro vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.  

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.