Retie ieži: kādas bagātības slēpjas Latvijas nogulumos

Ja vien akmens spētu runāt, tā stāstītajam būtu grūti noticēt. Cik dažāda, atšķirīga un dinamiski mainīga ir bijusi planēta tās vairāk nekā četros miljardos gadu. Taču pētnieki šodien var šo to uzzināt par senas vēstures notikumiem, palūkojoties iežos. Kādi ir Latvijas teritorijas zemes dzīlēs atrodamie ieži, kādi reti minerāli ir atrodami un kāda ir to vēsture, stāsta Latvijas Universitātes Muzeja eksperte, ģeoloģijas doktore Vija Hodireva.    Laika joslas izplatījumā Kā atšķiras  pulksteņa laiks uz Marsa, kur diennakts, salīdzinot ar Zemi, ilgst 24 stundas un 37 minūtes, un Mēness laiks, kur 14 dienas ir nakts un 14  dienas – gaišs. Kā šiem laikiem var pielāgoties, piemēram, Starptautiskās Kosmiskās stacijas darbinieki, stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills. Protams, ka cilvēkam, kuram nav saistības ar kosmosa izpēti, ir gluži  vienalga, cik pulkstenis rāda uz minētajām planētām, bet tā kā jau gadiem ilgi astronomijas speciālisti pēta šos debess ķermeņus un interese par kosmosa iekarošanu ir noturīga, palūkosim, kā rit laiks uz Marsa un uz Mēness. Sāksim ar Marsa planētu, kur diennakts ilgums tiek mērīts solos jeb solārajā dienā. Marsa sols ir ļoti tuvu Zemes laikam, bet, kā skaidro Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills, tad ASV kosmosa izpētes aģentūras NASA darbiniekiem, kuri regulāri seko Marsa roveru, tas ir,  mehānisku transportlīdzekļu, darbībai uz Marsa, nākas strādāt pēc slīdošā grafika un katru otro diennakti pārlekt pāri vienai laika joslai. Skatot mums tuvāku un vairāk izpētītu debess ķermeni - Mēnesi -, zinām, ka tam, riņķojot ap Zemi, atkarībā no tā puses, no kuras redzam šo pavadoni, izšķir četras fāzes un tās nomainās 29 dienu laikā. Tas ir no Zemes skatupunkta, bet laiks uz Mēness  dalās 14 dienās un 14 naktīs.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.