Rīdziņa aizvien burbuļo zem Vecrīgas namiem un mēdz pārsteigt pētniekus izrakumu laikā

Zem Vecrīgas senajām ielām reiz skalojas Rīdzenes upe. Tagad tās gultne ir metriem dziļi zem bruģa un apslēptas palikušas arī liecības par senākajiem "rīdziniekiem". Ko zinām par šo upi un tās krastos dzīvojošajiem un ko izdevies atklāt Vecrīgas arheoloģiskajos izrakumos? Vai Rīdziņa vēl aizvien burbuļo zem Vecrīgas namiem, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēstures doktors Artūrs Tomsons. Izsekojam Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas vēsturei Rīga-Dinaburga, Rīga I, Rīga II, Rīga galvenā - dažādos laikos dažādi mainījies Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas nosaukums, bet patiesībā runājam par atšķirīgām ēkām un dzelzceļa līnijām, kas kādā brīdī pat visas sadzīvoja kopā. Par Rīgas dzelceļa staciju vēsturi stāsta Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone. Mūsdienās ar datorgrafikas palīdzību visai vienkārši varam kādu vietu padarīt apskatāmu senākos laikos - pēkšņi kaut kas ainavā pazūd vai parādās, un jūs no viena gadsimta pārceļaties uz citu. Ja runājam par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ainavu, tad šajā  stāstā šī ainava mainīsies vairākkārt, un izmaiņas neskars tikai vienu ēku, runa būs par plašāku teritoriju. Tagad aizveriet acis un iztēlojieties - jūs stāvat 13. janvāra ielas pieturā un gaidāt kādu no daudzajiem autobusiem, kas tur piestāj, lai dotos Pārdaugavas virzienā. Acu priekšā ir platā 13. janvāra iela, aiz muguras Vecrīga. Pagriežot galvu pa kreisi, top samanāmas Centrālās dzelzceļa stacijas aprises, ko ieskauj kinoteātris un lielveikali, bet, veroties pa labi, redzams Dzelzceļa tilts. Bet zem jūsu kājām senāk tecējusi gan Rīdzenes upe, gan bijušas vēl citas stacijas ēkas Rīgā. Tad nu iegrimsim šajā stāstā, kur detaļas palīdz saprast Ieva Pētersone.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.