Senās pasaules būves izturējušas karus un laika zobu: vai izturēs arī klimata pārmaiņas

Cilvēces vēsturē bija laiks, kad cilvēki bija gatavi gadu desmitus pavadīt, būvējot milzīgas pārsteidzošas celtnes, godinot savus dievus un valdniekus. Daļa šo ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām ne tikai kā apliecinājums aizgājušo laiku pasaules uztverei, bet arī kā unikāli arhitektūras pieminekļi, pārsteidzot ne vienu vien mūsdienu speciālistu. 47. gadsimtus - tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas un grieķu tempļi, šie pamatīgie veidojumu spējuši izturēt karus, postījumus un laika zobu. Bet vai šis celtnes spēs izturēt izmaiņas klimatā? Kā būvnieki pirms vairākiem tūkstošiem gadu spēja radīt tik pamatīgas būves un kā tās saglabāt nākamajām paaudzēm, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela. Valda Segliņa monogrāfija ļauj tuvāk iepazīt slavenā pareģa Nostradama dzīvi Vai Nostradams tiešām bija apveltīts ar kādām mums nesaprotamām spējām, vai vienkārši veiksmīgi prata izdarīt secinājumus no dažādām cēloņsakarībām. Šo jautājumu uzdevuši daudzi šī slavenā francūža pareģojumu lasītāji. Kas bija šī personība, to savā jaunākajā grāmatā stāsta arī Latvijas Universitātes profesors Valdis Segliņš. Pirms veidojam par kaut ko viedokli un izsakām spriedumu, ir derīgi painteresēties plašāk un noskaidrot faktus. Ar šādu ierosinājumu Latvijas Universitātes profesors Valdis Segliņš lasītāju rokās nodevis savu zinātnisko monogrāfiju, kas veltīta 16. gadsimta franču gaišreģim Nostradamam.  Monogrāfijā aplūkota Nostradama dzīve, viņa darbi un to avoti, un mērķis šādai monogrāfijai bijis sabiedrībai sniegt zinātniski pamatotu, saprotamu, latviešu valodā iztulkotu informāciju, lai cilvēki nevis dzīvotu romantiskās atmiņās, bet būtu tuvāk mūsdienu izpratnei par gaišreģa dzīvi.  Varētu teikt, ka Covid-19 pandēmijas laiks grāmatas tapšanai nācis par labu, jo digitālā formātā kļuvuši pieejami bibliotēku arhīvi, tostarp citu valstu krājumi, un tas devis iespēju Valdim Segliņam piekļūt Francijas bibliotēku resursiem. Tā visa rezultātā interesenti monogrāfijā var gūt plašu priekšstatu par Nostradama atstāto literāro mantojumu un viņa pareģojumiem.  Mišels de Notrdams, kurš pasaulē plašāk pazīstams kā Nostradams jeb Nostradamus latīņu valodā, bijis ne vien gaišreģis, bet arī aptiekārs, taču, kā izrādās, terminu izvēlē attiecībā uz Nostradamu ir jābūt piesardzīgiem, jo kritiku viņš saņēmis par darbošanos gandrīz visās nozarēs.  Nostradama izdevumi vēl viņa dzīves laikā bijuši aizliegto grāmatu sarakstā, pat karalis nav ļāvis izdot divas gaišreģa grāmatas, kā rezultātā Nostradams pusotru gadu pat pavadījis nosacītā arestā – mājas izolācijā –, taču šo laiku viņš izmantojis lietderīgi, rakstījis sešrindes un trūkumā nav dzīvojis. Nostradamam bijis arī darbs par hieroglifu tulkojumu skaidrojumiem, kas atkal – uzreiz pēc izdošanas – pamatīgi nokritizēts. Tāpat viņam tapuši filosofiski raksti, ir saglabājies viņa vairāk nekā 2000 lappušu lielais arhīvs, proti, dažādi četrrinžu melnraksti, kuri nekad nav tikuši izdoti, un tā dēvētie “Nepabeigtie pareģojumi”, kuru autentiskums gan apšaubīts jau 17. gadsimtā. Nostradams bijis ārkārtīgi izglītots ar lielu bibliotēku, bet kritiku izpelnījies arī par darbošanos farmācijā.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.