Vai genoma rediģēšana palīdzēs radīt augus, kuriem nevajag pesticīdus?

CRISPR-Cas19 genoma rediģēšanas metode palīdzēs slimību novēršanā un ārstēšanā, tā apgalvo ģenētiķi. Bet, kā genoma rediģēšana izpaudīsies augu pasaulē? Vai CRISPR palīdzēs radīt augus, kuriem nevajag pesticīdus un kas spēs izturēt klimata pārmaiņas, analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Nils Rostoks. Pagājušā gadsimta vidū Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks atklāja DNS struktūru. Tagad jau mēs zinām, ka DNS molekulu veido nukleotīdi, kas savstarpēji savienoti garās virknēs un rada dubultspirāli. Turklāt šajā spirālē nukleotīda sastāvdaļas draudzējas noteiktos pāros – adenīns ar timīnu, bet citozīns ar guanīnu. Kāpēc tas ir svarīgi? To vērtīgi paturēt prātā, lai labāk saprastu, kas notiek gēnu rediģēšanas laikā. 2020. gadā Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā “CRISPR-Cas9” jeb DNS “šķēres”. Genoma jeb gēnu rediģēšana ir bijis sens zinātnieku sapnis, kam pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 80. gados. Kā tad šis sapnis ir pārvērties īstenībā un vai DNS “šķēres” palīdzētu mūsu ikdienu padarīt labāku ar augstvērtīgāku pārtiku, izturīgākiem kultūraugiem un varbūt vēl kādiem labumiem? Graudaugu slimība – fuzarioze – visvairāk apdraud kviešus Kviešus un arī pārējos graudaugus augšanas perioda laikā apdraud visdažādākās sēnīšu slimības. Viena no graudaugu slimību grupām ir fuzarioze, kas augos veido indīgas vielas – mikotoksīnus. Kā šī slimība izpaužas kviešu graudos, cik lielā mērā tā apdraud laukus un cik lielā mērā cilvēkus,  skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un ģenētikas nodaļas pētniece Vija Strazdiņa. Kviešus un arī pārējos graudaugus – rudzus, tritikāli, miežus, auzas, kukurūzu  un arī kaņepes – augšanas laikā apdraud visdažādākās sēnīšu slimības, un pasaulē, tostarp arī Latvijā, palielinoties kviešu platībām, palielinās arī viena no šo graudaugu slimībām – fuzarioze. Šīs slimības ierosinātājas ir mikroskopiskās sēnes, kas noteiktos mitruma un temperatūras apstākļos veido indīgas vielas – mikotoksīnus.  Ar minēto sēnīti Latvijas laukos var inficēties visas minētās graudaugu sugas, bet visbīsta­mā­kā tā ir kviešiem un miežiem, atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un ģenētikas nodaļas pētniece Vija Strazdiņa. Kā stāsta Vija Strazdiņa, tad fuzarioze rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus laukkopjiem un lopkopjiem, jo ar šo sēnīti inficēti graudaugi ir bīstami kā dzīvnieku, tā cilvēku veselībai. Tā izraisa gremošanas un zarnu trakta traucējumus, galvas sāpes, reiboni un drudzi, nieru slimības, var nomākt imunitāti, bet mums nav pamata satraukumam par inficēšanos ar  šo kviešu slimību. Vienīgā izeja, kā var cīnīties ar sekām, ja novākto graudu kravā ir konstatēta fuzarioze, ir šos graudus sadedzināt, jo nekur citur tie vairs nav lietojami un zemē aprakti kaitīgie mikotoskīni ir spējīgi izdzīvot. Vija Strazdiņa bilst, ka pētījumos par fuzariozes izplatību secināts, ka Latvijā  tā nemēdz būt bīstama, tomēr invāzijas gadījumā spēj ievērojami pazemināt graudu kvalitāti un ražas lielumu.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.