Zīdītāju vēsture: kāpēc dinozauri izmira, bet zīdītāji palika?

Kad uz planētas soļus sāka spert pats pirmais zīdītājs un kādi priekšnoteikumi noteica to, ka šī dzīvnieku grupa kādudien sāka dominēt pār planētu, kā tas ir šodien? Kāpēc dinozauri izmira, bet zīdītāji palika? Lai gan šķiet, ka par šiem dzīvniekiem jau tik daudz zinām, pētījumi par zīdītājiem turpinās, īpaši ģenētiskā līmenī, un tie atklāj jaunumus ne tikai par mūsu četrkājainajiem radiniekiem, bet arī par mums cilvēkiem pašiem. No neliela izmēra strupastēm līdz iespaidīgiem ziloņiem. No miermīlīgiem sliņķiem līdz tīģeriem ar naža asuma ilkņiem. No pīļknābja un ehidnas, kuri dēj olas, līdz ķenguram, kura atvase attīstās mātes somā, un valzirga mazulim, kas pēc piedzimšanas uzreiz var peldēt. Dzīvnieku valsts zīdītāju klasē ietilpst aptuveni 4000 sugu, un tās pārstāvji dzīvo gan pazemē, gan lido debesīs, uzturas gan mežos, gan tuksnešos, patērē atšķirīgu barību, bet kopsaucējs visiem viens – mazuļus zīdītāji baro ar pienu. Par zīdītāju dzīvi uz mūsu planētas stāsta Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals un Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. Dzīvnieku kažoku daudzveidība Putni izmanto spalvas, un lielākā daļa zīdītāju izmanto matus vai kažoku, lai regulētu  sava ķermeņa un  apkārtējās vides temperatūru. Kā  dzīvnieki ar biezu apmatojumu var vienlīdz labi justies siltā un aukstā laikā un kā atšķiras dažādu kustoņu apmatojums, stāsta zooloģe Inta Lange. "Zinātnieki  ir izpētījuši, ka cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kuram mati aug visas dzīves garumā. Tāpēc cilvēkam ir vajadzīgi friziera pakalpojumi, citādi visi būtu noauguši gariem matiem. Bet nevienam dzīvniekam nav tā, ka viņam izaugtu mati vai krēpes garākas, nekā noteiktās robežas," tādu cilvēcisku noti tematā, runājot par dzīvnieku apmatojumu, ievieš zooloģe Inta Lange. Turpmāk skaidrojam, kā dabā dažādiem kustoņiem ir pielāgots ādas virskārtas segums. Jāielāgo, ka  spalvas ir tikai putniem, pārējiem  dzīvniekiemir mati, ko atkarībā no struktūras mēdz dēvēt par kažoku vai apspalvojumu. Mīkstais biezais slānis, kas pasargā dzīvniekus no aukstuma, putniem tiek dēvēts par dūnām, zīdītājiem – par pavilnu. Akotmati parasti ir garākie stingrākie mati, kas klāj zīdītāju ķermeni. Šoreiz neskatīsim mājdzīvniekus, kuru kategorijā ietilpst suņi un kaķi ar apmatojumu no vilnas kamoliem līdz plikādaiņiem, jo šie dzīvnieki ir cilvēka veidotas šķirnes. Tātad savvaļas zīdītāji un viņu „ādas rota”. Sākam ar amfibiotiskajiem dzīvniekiem, kuri pielāgojušies dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes. Tie ir bebri, ūdri un bizamžurkas.  Lūkojot tālāk dzīvniekus, kas dzīvo klimatiskajās zonās ar mainīgiem laika apstākļiem, zinām, ka sniegotajā sezonā zaķi, lūši, zebiekstes un vāveres maina ne tikai kažoka biezumu, bet arī krāsu. Runājot par ziemas kažoka, tā teikt, nomešanu, Inta Lange min, ka attiecībā uz lapsām nereti pavasarī cilvēki, ieraugot šo noplukušo radījumu, uzskata, ka dzīvnieks ir slims – nē – lapsai vienkārši ir garderobes maiņa uz vasaras sezonu.

There are no comments yet.

Please log in to write the first comment.